Kad drīkstu apstrādāt personas datus?

Sešas bāzes, un piekrišana ir tikai viena no tām

Personīgos datus drīkst apstrādāt, ja piemērojama viena no sešām bāzēm, kas noteiktas Regulācijas (ES) 2016/679 6. pantā. Piekrišana ir visplašāk pazīstamā bāze, taču ne vienīgā un praksē bieži vien ne pašsaprotamākā: apstrāde var būt likumīga arī tāpēc, ka tā ir nepieciešama līguma izpildei, jo aiz tās stāv likumisks pienākums, lai aizsargātu vitāli svarīgas intereses, lai pildītu vispārējās nozīmes uzdevumu, vai tāpēc, ka organizācijas pamatota interese pārsniedz personas interesi netikt apstrādātai.

E-veikalam vai pakalpojuma sniedzējam parasti atgriežas trīs no šīm bāzēm: līgums (klients pasūta kaut ko, un dati ir nepieciešami piegādei), likumisks pienākums (rēķins, kas jāglabā saskaņā ar nodokļu noteikumiem), un pamatota interese (piemēram, tīmekļa vietnes drošība vai e-pastu ziņojumi esošajiem klientiem). Piekrišana nāk spēlē, kad neviena no pārējām bāzēm nav piemērojama, piemēram, mārketingā personām, kas vēl nav klienti — šim gadījumam piekrišanai jābūt konkrētai, brīvi dotas un pierādāmai.

Tas ir noteikts Regulācijas (ES) 2016/679 6. pantā

Regulācijas (ES) 2016/679 6. panta pirmais punkts nosaka sešas bāzes ar burtiem a līdz f; kura bāze piemērojama konkrētai apstrādei, izriet no pašas apstrādes rakstura, nevis no iepriekš pieņemtas izvēles. Datu aizsardzības iestāde savā tīmekļa vietnē sniedz papildu norādi par šo bāzu piemērošanu praksē.